Pasaule mana brīžiem ir kā kurmja ala:
Roc dziļāk, tiec tālāk,
Jo dziļāk, jo labāk.
Tikai roc un neskaties,
Lai nav tā, ka smilšu krāsas sabīsties.
Un pasaule mana brīžiem ir kā koša sala.
Tā ir zilo ūdeņu skavā
Neskartā zemes malā.
Tā ir gaiša un laba,
Tā ir cerību daļa,
Bet tās piepildījums –
Tā ir mana vara.
R. Andžāne