Tev cilvēciskā ietvarā
ir vienkārši
par šauru
no Tevis krāces līst
un zvaigžņu lietus plūst
kam pacietības maigums
vijas cauri
un vieda gudrība
no kuras gaišāk kļūst.
Tu visos gadalaikos
dzirkstošs ausmas zieds
un galotne
ko baidās zeltīt riets.
K. Apškrūma