Ir cilvēki, kuriem
debesis
kā sienāžiem-
sprīdi virs smilgām.
vai būtu mans pienākums
peipildīt
viņu sirdis ar citādām ilgām?
Vai varbūt
mans pienākums
pierādīt,
ka dzīve nav zvaigzne
uz plaukstas,
ikvienam mūžam ka vajadzīgs
gaismas gados
mērojams augstums?
K. Apškrūma