Kad pirmās pārslas
logos sitas,
kad upēm sākas
ledus gūsts,
kā krizantēmas
uzplaukst Ritas
uz viņām straumēm
gaisma plūst.
Plūst mīļi vārdi,
vēlējumi,
tiek saukti tosti,
baudīts vīns,
tiek skumjām
parādītas durvis
un ielaists
prieka arlekīns.
Kā pļavas ziedošas kļūst Ritas,
kā vasara
tās pretī nāk,
nav vārda novembrī
vairs cita,
kas pārvērst
pasauli tā māk.
K. Apškrūma